Go to content

B Attachments

B.1 Interviews with Baltic countries

Estonia 19.10.2023
  • Product Lead Patrick Pihelgas from Estonian Health Insurance Fund Tervisekassa
Latvia 20.10.2023
  • Deputy Director Anete Baskevica from the Department of Medical Services in the National Health Service of Latvia
  • Director of Department Alda Reinika from the Department of Medical Services in the National Health Service of Latvia.
Lithuania 31.10.2023
  • Senior Legal Adviser Linas Kavolius from the Health System Information Resources Development Division in the Ministry of Health of Lithuania. 
  • Advisor Greta Makauskaite from the Health System Information Resources Development Division in the Ministry of Health of Lithuania. 
  • Advisor Simona Griciena from the Health System Information Resources Development Division in the Ministry of Health of Lithuania.  

B.2 Interview questions

What kinds of policies do you have for collecting and recording the progress of a pregnancy?
  • Who has overall responsibility regarding pregnancy care in your country, and how is pregnancy care organized?
  • To what extent is the process digital or manual?
What kind of information is gathered at the reception of the clinic/​polyclinic/​hospital?
  • To what extent is this digital or manual?
  • Where is the information during the pregnancy recorded? What about information related to birth in the hospital?
How is information transferred between clinics and hospitals or other actors in the care chain within the country?
How is the stored information available to different actors in the care chain (clinic, hospital, others)? Is the information consistent, and how is it expressed/​what is consistent?
Standards, semantic interoperability
  • What guidelines/​recommendations do you have in place at the national level?
  • Do you use any international standards? If yes, which?
  • What are the data elements and the data model?
Do these differ from international standards?
  • Medizinische Informationsobjekte (MIO) and Nictiz (services in Germany and the Netherlands that develop and maintain standards for digital information in healthcare)
  • WHO guideline, semantic HL7, SNOMED, IPS (International Patient Summary)
Technical interoperability
  • Cross-border data exchange requires a central national contact point. Is there a central database in the country for storing client and patient data through which information could be transmitted across national borders?
Do you see any particular obstacles or challenges to the development of cross-border information exchange in this area? E.g. legal, organizational

B.3 Definitions of standards

ICD-10 (International Classification of Diseases, Tenth Revision):

The International Classification of Diseases (ICD) is designed to promote international comparability in the collection, processing, classification, and presentation of mortality statistics. This includes providing a format for reporting causes of death on the death certificate. The reported conditions are then translated into medical codes through the use of the classification structure and the selection and modification rules contained in the applicable revision of the ICD, published by the World Health Organization (WHO). These coding rules improve the usefulness of mortality statistics by giving preference to certain categories, by consolidating conditions, and by systematically selecting a single cause of death from a reported sequence of conditions. The single selected cause for tabulation is called the underlying cause of death, and the other reported causes are the non-underlying causes of death. The combination of underlying and non-underlying causes is the multiple causes of death.
National Center for Health Statistics. International Classification of Diseases, Tenth Revision (ICD-10). https://www.cdc.gov/nchs/icd/icd10.htm.

HL7 CDA (Clinical Document Architecture):

The Clinical Document Architecture (CDA) Release 2 standard provides an exchange model for clinical documents (such as discharge summaries and progress notes) and brings the healthcare industry closer to the realization of an electronic medical record. By leveraging the use of XML, the HL7 V3 Reference Information Model (RIM) and coded vocabularies, CDA makes documents both machine-readable (so they are easily parsed and processed electronically) and human-readable (so they can be easily retrieved and used by the people who need them).
Health Level 7. CDA – Clinical Document Architecture. https://www.hl7.org.uk/standards/hl7-standards/cda-clinical-document-architecture/.

HL7 FHIR (Fast Healthcare Interoperability Resources):

HL7 FHIR is a next-generation interoperability standard created by the standards development organization Health Level 7. FHIR is designed to enable health data, including clinical and administrative data, to be quickly and efficiently exchanged. The philosophy behind FHIR is to create a set of resources that, individually or in combination, satisfy the most common use cases. The Patient Resource, for example, includes demographic data related to a patient, such as their name, address, and phone number. Resources also improve granular data retrieval so that a request returns just the relevant data rather than a full record or document that itself must then be searched.
The Office of the National Coordinator for Health Information Technology. What is HL7 FHIR? https://www.healthit.gov/sites/default/files/page/2021-04/What%20Is%20FHIR%20Fact%20Sheet.pdf.

SNOMED CT (Systematized Nomenclature of Medicine Clinical Terms):

SNOMED CT is an international terminology for structuring information generated in healthcare. SNOMED CT is used for data retrieval, statistical use of data, and data transfer between different information systems. The terminology includes concepts and terms used in medicine, nursing, service organization and patient management descriptions of hierarchies between concepts. The glossary is maintained by SNOMED International, an international standardization organization for healthcare terms.

European Patient Summary (EPS):

The European Patient Summary (EPS) guideline specifies a minimal data set of essential and important information for unplanned or emergency care initially defined in the epSOS project with the aim of improving patient safety and quality of care. The eHealth Network of European Union (EU) Member State (MS) representatives established under Article 14 of the EU directive 2011/24 on patient rights to cross-border healthcare adopted the PS guideline in November 2013. Since then, the guideline has been part of MS strategic eHealth implementation plans, standardization efforts, and concrete regional, national, European, and international projects.
National Library of Medicine: National Center for Biotechnology Information. European Patient Summary Guideline: Focus on Greece. https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/27225544/.

IPS: International Patient Summary

The International Patient Summary is a minimal and non-exhaustive set of basic clinical data of a patient, specialty-agnostic, condition-independent, but readily usable by all clinicians for unscheduled (cross-border) patient care. This summarized version of the patient’s clinical data gives health professionals the essential information they need to provide care in case of an unexpected or unscheduled medical situation (e.g. an emergency or accident). While this data is mainly intended to aid health professionals in providing unscheduled care, it can also be used to provide planned medical care, e.g. in the case of citizen movements or cross-organizational care paths, or even as a crystallization point for health records.
The International Patient Summary: Standards and Specifications. https://international-patient-summary.net/.

Nictiz:

Nictiz is the competence centre for digital information management in healthcare in the Netherlands. Nictiz develops and maintains standards for digital information management, ensuring that healthcare information can be recorded and exchanged unambiguously. In addition, Nictiz has an advisory function that shares knowledge about digital information management in healthcare, focusing not only on the Netherlands but also on international developments.
Nictiz: About Nictiz. https://nictiz.nl/about-nictiz/.

NOMESCO (Nordic Medico-Statistical Committee) codes:

The NOMESCO consists of 15 main chapters of surgical procedures arranged according to the functional-anatomic body system, four subsidiary chapters containing therapeutic and investigative procedures associated with surgery, and one supplementary chapter. The procedure codes of the main and subsidiary chapters are basic procedure codes, each assigned as a unique identifier to a uniquely defined procedure. The basic procedure codes include and represent all accepted surgical procedures and constitute the only complete and independent procedure codes.
Nordic Health and Welfare Statistics. NCSP - Classification of Surgical Procedures. https://nhwstat.org/publications/ncsp-classification-surgical-procedures.

B.4 Comparison table for the Nordic and Baltic countries

The table is divided into three main categories: a national solution for pregnancy data collection, the country’s technical capacity for cross-border data exchange, and other issues. The information in the table regarding the international standards in use is not complete. It is therefore possible that a certain country uses a standard that is not indicated in the table. The sub-headings are explained below.
National solution for pregnancy data collection = Are there uniform and mandatory guidelines at the national level on how to monitor pregnancy?
Is information transferred between healthcare actors at the national level? = Is information about pregnancy transferred between hospitals or health centres across the country?
Maternity card form = Whether the maternity card is mainly digital or in paper format. In some cases, both may be in use. In Finland, for example, a digital maternity card may be used locally but not nationally.
Are there national and/or international standards in use? = Are any national or international standards being followed, and if so, what are they? Related to this, our information on the Nordic countries is not absolute.
Is there a national contact point or database? = Is there a centralized national health information system? (This does not mean that all the data on the maternity card will be transferred to this information system.)
Other issues = Other findings related to potential challenges for the digital maternity card and cross-border data exchange.
 
 
Norway
Sweden
Finland
Denmark
Iceland
Estonia
Latvia
Lithuania
National solution for pregnancy data collection
Are there national guidelines for pregnancy monitoring?
Yes
No
Yes
Yes
Yes
Yes
Yes
Yes
Is information transferred between healthcare actors at national level?
Yes
No
Yes
Yes
Yes
Yes (to some extent)
No
Yes (to some extent)
Maternity card form
Paper
Digital
Digital/Paper
Paper
Digital
Paper
Paper
Digital
Are there national and/or international standards in use?
Some degree of international standards in use (WHO), willingness to comply with the international standards.
Same data at national level, but no harmonised format for presenting the data. Follows at least WHO’s standard.
THL has defined the data content of the maternity card in 2018 that complies with WHO standard.
Complys at least with the national standard, no absolute certainty about international standards
Iceland is using international standards for the maternity card, such as ICD-10 codes as well as national codes.
HL7, SNOMED and WHO standards in use to some extent, even more international standards planned to be used in the future.
Standardized national level regulations, which set out procedures and guidelines for a minimum standard of care. Although they are not directly based on any international document, they are based on internationally recognized guidelines. 
There are mostly national level standards in place for collecting pregnancy data. Intention to take international standards to use increasingly in the future, like IPS.
WHO
x
x
x
 
 
x
 
 
HL7
x
x
SNOMED
 
 
 
 
x
x
 
x
IPS
x
The country's technical capacity for cross-border data exchange
Is there a national contact point or database?
Yes
No
Yes
Yes
Yes
Yes
No
Yes
Other issues
E.g. legal and organisational findings or barriers to cross-border information exchange
A centralized database is already in place for cross-border data exchange, e.g., for medicines and prescription data. Norway is careful to use international standards, as it wants to be EU-compatible.
Emergency baptism is in use in Finland, which is not known in other Nordic countries
Healthcare professionals not happy with the pilot of the electronic maternity card, as it caused double entries.
Challenges are seen in the defining of data elements (which has not yet been done), time, and the willingness of organisations to change. There is a readiness for change at the idea level, but not necessarily a readiness to take concrete action.
The hardest barrier to transition is the IT arrangements and the resources needed for this on behalf of the Government. There are not enough resources, so the transition is slow.
The key challenges regarding the interoperability aspect are organizational, legal and technical in nature, e.g., migration of patient summaries with other countries.

B.5 Contents of the maternity cards in the Baltic countries

B.5.1 Estonia

1. Naise isikuandmed
1.1. Eesnimi
1.2. Perekonnanimi
1.3. Isikukood
1.4. Sünniaeg (pp.kk.aaaa)
1.5. Vanus
1.6. Sugu
1.6.1. Mees
1.6.2. Naine
1.7. Rahvus
Kasutatud publitseerimiskeskuses avaldatud loendit
1.8. Perekonnaseis
Kasutatud publitseerimiskeskuses avaldatud loendit
1.9. Haridus
Kasutatud publitseerimiskeskuses avaldatud loendit
1.10. Tavategevusala
1.11. Tegelik elukoht
1.11.1. Tänav
1.11.2. Maja
1.11.3. Postikood
1.11.4. Linn/​vald
1.11.5. Maakond
1.11.6. Riik
1.12. Kontaktandmed
1.12.1. Telefoninumber
1.12.2. Mobiiltelefoninumber
1.12.3. E-posti aadress
1.13. Kontaktisikud
1.13.1. Eesnimi
1.1.1. Perekonnanimi
1.1.2. Seos patsiendiga
Kasutatud publitseerimiskeskuses avaldatud loendit
1.1.3. Telefoninumber
1.2. Patsiendi perearst
1.2.1. Eesnimi
1.2.2. Perekonnanimi
1.2.3. Arsti registreerimiskood
1.3. Patsiendi töökohaandmed
1.3.1. Asutus
1.3.2. Amet
2. Mehe isikuandmed
2.1. Ei avalda
2.2. Eesnimi
2.3. Perekonnanimi
2.4. Isikukood
2.5. Sünniaeg (pp.kk.aaaa)
2.6. Rahvus
Kasutatud publitseerimiskeskuses avaldatud loendit
2.7. Haridus
Kasutatud publitseerimiskeskuses avaldatud loendit
2.8. Tavategevusala
2.9. Tegelik elukoht
2.9.1. Tänav
2.9.2. Maja
2.9.3. Postikood
2.9.4. Linn/​vald
2.9.5. Maakond
2.9.6. Riik
2.10. Töökohaandmed
2.11. Asutus
2.12. Ametikoht
3. Tervisekäitumine
3.1. Naine
3.1.1. Suitsetab
3.1.1.1. Ei
3.1.1.2. Jah
3.1.1.2.1. Mitu sigaretti päevas (tk)
3.1.1.2.2. Passiivne suitsetamine
3.1.1.3. Lõpetas I trimestril
3.1.2. Alkoholi liigtarbimine
3.1.2.1. Ei
3.1.2.2. Jah
3.1.3. Tarvitab muid sõltuvusaineid (narkootikumid, ravimid)
3.1.3.1. Ei
3.1.3.2. Jah
3.1.3.2.1. Vabatekstiväli
3.1.3.3. Lõpetas I trimestril
3.1.4. Toitumisharjumused (vabatekstiväli)
3.2. Mees
3.2.1. Suitsetab
3.2.1.1. Ei
3.2.1.2. Jah
3.2.2. Alkoholi liigtarbimine
3.2.2.1. Ei
3.2.2.2. Jah
3.2.3. Tarvitab muid sõltuvusaineid (narkootikumid, ravimid)
3.2.3.1. Ei
3.2.3.2. Jah
4. Veri
4.1. Veregrupp, reesusfaktor, antikehad (analüüsi vastuselt)
5. Verepreparaatide ülekanne
5.1. Ei
5.2. Jah
5.2.1. Ülekande järgsed reaktsioonid (vabatekstiväli)
6. Analüüsid
6.1. Analüüsi nimetus
6.2. Referentsväärtus
6.3. Kuupäev (pp.kk.aaaa)
6.4. Tulemus (1 või enam)
7. Amniotsentees/​kordotsentees/​koorioni biopsia
7.1. Kuupäev (pp.kk.aaaa)
7.2. Karüotüüp
7.2.1. 46XX
7.2.2. 46XY
7.2.3. Muu
7.3. Kommentaar
8. Sõeluuringud
8.1. I trimestri sõeluuring
8.1.1. Madal riskitase
8.1.2. Kõrgenenud riskitase
8.1.2.1. Vabatekstiväli (mille suhtes)
8.1.3. Tegemata
8.1.4. Patsient ei soovi
8.2. II trimestri sõeluuring
8.2.1. Madal riskitase
8.2.2. Kõrgenenud riskitase
8.2.2.1. Vabateksti väli (mille suhtes)
8.2.3. Tegemata
8.2.4. Patsient ei soovi
9. Märkused (vabatekstiväli)
10. Rasedus
10.1. Esmane visiit
10.1.1. Kuupäev (pp.kk.aaaa)
10.1.2. Raseduse kestus (nädal + päev)
10.2. Pikkus (cm)
10.3. Kaal enne rasedust (kg)
10.4. Kehamassiindeks (KMI)
10.5. Viimase menstruatsiooni algus
10.5.1. Kuupäev (pp.kk.aaaa)
10.5.2. Sünnituse oletatav tähtaeg menstruatsiooni järgi (pp.kk.aaaa)
10.6. Kuupäev (pp.kk.aaaa)
10.6.1. Kunstlik viljastamine (IUI)
10.6.2. Kehaväline viljastamine (IVF)
10.6.3. Külmutatud embrüo siirdamine (KES)
10.7. Raseduse suurus ultraheliuuringu (UHD) järgi (nädal + päev)
10.7.1. Kuupäev (pp.kk.aaaa)
10.7.2. Raseduse kestus nädalates ja päevades (nädal + päev)
10.7.3. Sünnituse oletatav tähtaeg UHD järgi (pp.kk.aaaa)
11. Uuringud
11.1. Kuupäev (pp.kk.aaaa)
11.2. Koodid (HK, NCSP)
11.3. Nimetus(ed)
11.4. Uuringu kirjeldus (vabatekstiväli)
12. Jälgimine raseduse ajal (tabelina)
12.1. Kuupäev (pp.kk.aaaa)
12.2. Raseduse jälgija (eesnimi, perekonnanimi, reg.kood):
12.2.1. Eesnimi
12.2.2. Perekonnanimi
12.3. Raseduse kestus (nädal + päev)
12.4. Kaal (kg)
12.5. Kaalu iive (kg)
12.6. Arteriaalne vererõhk (mm/Hg)
12.6.1. Parem käsi
12.6.1.1. süstoolne
12.6.1.2. diastoolne
12.6.2. Vasak käsi
12.6.2.1. süstoolne
12.6.2.2. diastoolne
12.7. Emakapõhja kõrgus (cm)
12.8. Loote südametegevus:
12.8.1. Normaalne
12.8.2. Tahhükardia
12.8.3. Bradükardia
12.8.4. Kuupäev (pp.kk.aaaa)
12.8.5. KTG tehtud (märge kui on tehtud)
12.9. Liigutused (+,-)
12.10. Looteseis raseduse ajal:
12.10.1. pikiseis
12.10.2. ristiseis
12.10.3. põikiseis
12.10.4. eesseis:
12.10.4.1. pea eesseis
12.10.4.2. vagnaotsseis
12.10.4.3. muu
12.11. Tursed:
12.11.1. ei
12.11.2. jah
12.11.2.1. Vabatekstiväli märkuste jaoks
12.12. Märkused (vabatekstiväli)
12.13. Kaebused (vabatekstiväli)
13. Emakapõhja kõrguspilt (kujutatakse graafikuna; x-rasedusnädal; y-cm)
14. Rasedusaegne nõustamine
14.1. Vabatekstiväli või hiljem, kui loend kinnitatakse, valik rippmenüüst
15. Allergiad
15.1. Kuupäev (pp.kk.aaaa)
15.2. Ravimi toimeaine/​aine/​materjal, mille suhtes allergiline
15.3. Allergia avaldumine:
15.3.1. diagnoosi nimetus RHK-10 järgi
15.3.2. kood RHK-10
15.4. Kliiniline diagnoos (arsti sõnaline diagnoos)
16. Vaginaalne staatus
16.1. Kuupäev (pp.kk.aaaa)
16.2. Vabatekstiväli
17. Põetud ja kroonilised haigused (grupeeritakse RHK-10 peatükkide järgi; siin toodud loetelu ei ole lõplik; loetelu saab täiendada vabatekstiväljaga):
17.1. Endokrinoloogilised haigused (E00-E35)
17.1.1. Ei
17.1.2. Jah
17.1.2.1. Vabatekstiväli
17.2. Ainevahetushaigused (E40-E89)
17.2.1. Ei
17.2.2. Jah
17.2.2.1. Vabatekstiväli
17.3. Kõrgvererõhktõbi (I10-I15)
17.3.1. Ei
17.3.2. Jah
17.3.2.1. Vabatekstiväli
17.4. Südamehaigused (I00-I09)
17.4.1. Ei
17.4.2. Jah
17.4.2.1. Vabatekstiväli
17.5. Reumaatilised südamehaigused, teised südamehaigused (I20-I51)
17.5.1. Ei
17.5.2. Jah
17.5.2.1. Vabatekstiväli
17.6. Neeru-ja kuseteedehaigused (N00-N39)
17.6.1. Ei
17.6.2. Jah
17.6.2.1. Vabatekstiväli
17.7. Psüühilised haigused (F00-F99)
17.7.1. Ei
17.7.2. Jah
17.7.2.1. Vabatekstiväli
17.8. Maksa-sapi-pankrease haigused (K70-K87)
17.8.1. Ei
17.8.2. Jah
17.8.2.1. Vabatekstiväli
17.9. Naistehaigused (N60-N99)
17.9.1. Ei
17.9.2. Jah
17.9.2.1. Vabatekstiväli
17.10. Pärilikud haigused (D55-D76)
17.10.1. Ei
17.10.2. Jah
17.10.2.1. Vabatekstiväli
17.11. Kaasasündinud haigused (Q00-Q99)
17.11.1. Ei
17.11.2. Jah
17.11.2.1. Vabatekstiväli
17.12. Kasvajad (C00-D48)
17.12.1. Ei
17.12.2. Jah
17.12.2.1. Vabatekstiväli
18. Operatsioonid
18.1. Kuupäev (pp.kk.aaaa)
18.2. operatsiooni nimetus ja kood haigekassa loendi järgi ning nimetus(ed)/kood(id) NCSP järgi
19. Lähisugulastel esinenud suhkrutõbe:
19.1. Sugulusside
19.2. Kommentaar (vabatekstiväli)
20. Varasemad rasedused (kronoloogilises järjekorras kõige varasemast)
20.1. Kuupäev (pp.kk.aaaa, kk.aaaa, aaaa, teadmata)
20.2. Sünnitus
20.2.1. Ajalisus:
20.2.1.1. Ajaline (37 nädalat + 0 päeva...41 nädalat + 6 päeva)
20.2.1.2. Enneaegne (22 nädalat + 0 päeva...36 nädalat + 6 päeva)
20.2.1.3. Ülekantud (≥42 nädalat + 0 päeva)
20.2.2. Sünnituse tulem:
20.2.2.1. Elussünd 20.2.2.1.1.   Surnud
20.2.2.1.1.1. Surma kuupäev (pp.kk.aaaa)
20.2.2.1.1.2. Vabatekstiväli
20.2.2.2. Surnultsünd
20.2.2.2.1. antenataalne loote surm 20.2.2.2.2. intranataalne loote surm
20.2.3. Lapse sugu:
20.2.3.1. M
20.2.3.2. N
20.2.3.3. ebaselge
20.2.4. Lapse kaal (g)
20.2.5. Raseduse ja sünnituse kulg (vabatekstiväli)
20.3. Abort
20.3.1. Varasemate abortide liik:
20.3.1.1. spontaanabort (arv)
20.3.1.2. terapeutiline abort (meditsiinilistel näidustustel) (arv) 20.3.1.2.1. terapeutilise abordi näidustused
20.3.1.3. emakaväline rasedus (O00.0-O00.9) (arv)
20.3.1.4. abort omal soovil (arv)
20.3.1.5. muu abort (arv)
20.4. Märkused (vabatekstiväli)
20.5. Tüsistused (RHK–10 või vabatekstiväli)
20.5.1. Sünnitusaegsed ja sünnitusjärgsed tüsistused
20.5.2. Abordijärgsed tüsistused
21. Ravimid
21.1. Raseduse kestus (nädal + päev)
21.2. Kuupäev (pp.kk.aaaa)
21.3. Retsepti nr
21.4. Toimeaine nimetus
21.5. Ravimivorm
21.6. Annustamise sagedus ja kestvus
21.7. Manustamiskordade arv
21.8. Ühekordne annus ja lisainfo
22. Muu ravi (vabatekstiväli)
22.1. Rasedusnädal (RN)
22.2. Kuupäev (pp.kk.aaaa)
22.3. Ravimid (vabatekstiväli)
22.4. Insuliin
22.4.1. Jah
22.4.2. Ei
22.4.3. Ravimi nimetus
22.4.4. Annus
23. Raviplaan (vabatekstiväli)
24. Töökorralduse ja/​või töökeskkonna ajutise või alalise muutmise vajadus, põhjus, kestus (algus- ja lõppkuupäev)
25. Töövõimetusleht
25.1. Liik
25.2. Number
25.3. Koostaja:
25.3.1. eesnimi
25.3.2. perekonnanimi
25.3.3. registreerimiskood
25.3.4. erialakood
25.4. Töövabastuse periood
25.4.1. Alguskuupäev (pp.kk.aaaa)
25.4.2. Lõppkuupäev (pp.kk.aaaa)
26. Eriarsti vastuvõtud ja hospitaliseerimised
26.1. Kuupäev (pp.kk.aaaa)
26.2. Arst:
26.2.1. eesnimi
26.2.2. perekonnanimi
26.2.3. registreerimiskood
26.2.4. erialakood
26.3. Otsus ja määratud ravi (vabatekstiväli)
27. Raseduse juhtimise/​raviplaan (vabatekstiväli)
28. Sünnitusplaan (vabatekstiväli)
29. Järgmise külastuse aeg
29.1. Arst/​ämmaemand:
29.1.1. eesnimi
29.1.2. perekonnanimi
29.1.3. registreerimiskood
29.1.4. erialakood
29.2. Kuupäev (pp.kk.aaaa)
29.3. Kellaaeg (hh:mm)
29.4. Asukoht
30. Koostajad
30.1. Eesnimi
30.2. Perekonnanimi
30.3. Registreerimiskood
30.4. Erialakood
31. Kaardi lõpetamise põhjus:
31.1. Sünnitus
31.2. Lahkub teise asutuse arsti/​ämmaemanda juurde
31.3. Abort
31.4. Surm
31.5. Teadmata (42RN+)

B.5.2 Latvia

I. Grūtnieces aprūpe
 1. Pirmreizējais apmeklējums no 8. grūtnie­cības nedēļas līdz 12. grūt­niecības nedēļai (ja grūtniecības laiks lielāks, papildus veic visus iepriekš paredzētos izmeklējumus unpasākumus)
Ginekologs, dzemdību speciālists, vecmāte vai ģimenes ārsts
Izvērtē:
1)  sūdzības;
2)  ģimenes, dzīves, reproduktīvo anamnēzi, tai skaitā iepriekšējo grūtniecību un dzemdību norisi, psihisko veselību, informāciju par hronisku slimību esību, ārstniecisku diētu un medikamentu lietošanu (ja pirms grūtniecības iestāšanās sievietei ārstēts sifiliss, nepieciešams dermatologa venerologa atzinums par preventīvās terapijas nepieciešamību. Ja ģimenes anamnēzē iedzimtas anomālijas vai ģenētiskas (pārmantotas) saslimšanas, vai potenciāla teratogēna ietekme, nepieciešama ārsta ģenētiķa konsultācija);
3) profesiju un darba apstākļus;
4) veselībai kaitīgos ieradumus;
5)  sociālo stāvokli, iespējamo vardarbību ģimenē;
6)  grūtnieces un ģimenes attieksmi pret esošo grūtniecību;
7)  kura no Ministru kabineta 2006. gada 25. jūlija noteikumu Nr. 611 "Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība" (turpmāk – noteikumi) 4. punktā minētajām ārstniecības personām veiks turpmāko grūtnieces aprūpi;
8) paredzamo dzemdību termiņu (pēc I trimestra skrīninga US
US – ultrasonogrāfiskā izmeklēšana.
 veikšanas)
Nodrošina:
1) ķermeņa masas indeksa noteikšanu;
2) orgānu sistēmu apskati un izmeklēšanu;
3) krūšu dziedzeru vizuālu apskati un palpāciju un ginekoloģisko izmeklēšanu (dzemdes kakla apskate spoguļos);
4) US
US – ultrasonogrāfiskā izmeklēšana.
 ar kakla krokas mērījumu grūtniecības 11.–13. nedēļā un 14. nedēļas pirmajās sešās dienās (turpmāk – 11.–13.+6);
5) ja grūtniecei ir 35 gadi un vairāk, viņai grūtniecības 10.–11. nedēļā asinīs nosaka bioķīmiskos rādītājus PAPP-A un βHGT un grūtnieci nosūta pie noteikumu 5. pielikuma 2.1. apakšpunktā minētā eksperta līmeņa US
US – ultrasonogrāfiskā izmeklēšana.
 speciālista augļa padziļinātai izmeklēšanai un iedzimtu ģenētisku patoloģiju riska noteikšanai grūtniecības 11.–12. nedēļā un 13. nedēļas pirmajās sešās dienās 
 Nodrošina:
1) pilnas asins ainas izmeklēšanu;
2) feritīna noteikšanu;
3) urīna analīzes veikšanu ar indikatora strēmelīšu testu;
4) asinsgrupas un Rh(D)
Rh(D) – rēzus faktors.
 piederības noteikšanu;
5) antieritrocitāro antivielu noteikšanu un identifikāciju, ja konstatēts pozitīvs rezultāts;
6) HBsAg
HbsAg – hepatīta B virsmas antigēns.
;
7) RPR
RPR – ātrais plazmas reagīnu tests.
;
8) TPHA
TPHA – izmeklējums sifilisa noteikšanai (Treponema pallidum hemaglutinācijas reakcija).
;
9) antivielu pret HIV ½ (anti- HIV ½)
Anti HIV – cilvēka imūndeficīta vīrusa infekcijas noteikšana.
 laboratorisko noteikšanu (ar pirmstesta un pēctesta konsultēšanu);
10) maksts pH
pH – vides skābums.
 noteikšanu visām grūtniecēm, iztriepi uz maksts mikrofloru, ja pH
pH – vides skābums.
 ≥ 4,4;
11) hlamīdiju noteikšanu riska grupas grūtniecēm
Hlamīdiju noteikšana riska grupas grūtniecēm – hlamīdiju noteikšana grūtniecēm līdz 24 gadu vecumam, sociālā riska grūtniecēm, kā arī gadījumā, ja anamnēzē vai šīs grūtniecības laikā diagnosticēta seksuāli transmisīva infekcija vai ir klīniskās pazīmes (endocervicīts, mukopurulenti izdalījumi).
;
12) dzemdes kakla citoloģisko izmeklēšanu, ja tā nav veikta organizētā vēža skrīninga ietvaros, kurā pēdējos trijos gados saņemtā atbilde ir norma;
13) nosūtījumu uz I trimestra grūtnieču skrīningu (Ministru kabineta 2006. gada 4. aprīļa noteikumu Nr. 265 "Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība" 98. pielikums);
14) visām grūtniecēm vienlaikus ar I trimestra US
US – ultrasonogrāfiskā izmeklēšana.
 (± 1–2 dienas) – seruma skrīningu ar bioķīmiskajiem marķieriem – PAPP-A
PAPP-A – ar grūtniecību saistīts asins plazmas proteīns.
 un brīvo β HGT
β HGT – beta horiongonodotropīns.
1. Ja grūtnieces aprūpi veic ginekologs, dzemdību speciālists vai vecmāte, grūtniece iesniedz ģimenes ārsta atzinumu par grūtnieces veselības stāvokli un ieteikumus turpmākai aprūpei.
2. Ja grūtniece ir kāda speciālista dinamiskā aprūpē, tā iesniedz attiecīgā speciālista atzinumu un ieteikumus turpmākai aprūpei.
3. Ja sifilisa vai HIV testi pozitīvi, ārsts informē par to grūtnieci un nosūta pie atbilstoša speciālista (ja konstatēts sifiliss, – pie dermatologa venerologa, ja konstatēts HIV, – pie atbilstoši kvalificēta infektologa klīniskajā universitātes slimnīcā), kurš sniedz atzinumu un ieteikumus turpmākai aprūpei un novērošanai.
4. Seruma skrīninga rezultātus kopā ar mātes vecumu un kakla krokas mērījumu ievada datorprogrammā, kur tiek aprēķināts iedzimto hromosomālo augļa patoloģiju risks.
5. Grūtniecei ar augstu risku (≥ 1:50) veic invazīvo diagnostiku – horija biopsiju I trimestrī vai amniocentēzi II trimestrī ar sekojošu augļa ģenētiskā materiāla izmeklēšanu (augļa kariotips vai hromosomu ekspresdiagnostika (FISH
FISH – fluorescentā in situ hibridizācija.
 vai QF- PCR
QF-PCR – biežāko hromosomu aneiploīdiju prenatālā diagnostika, izmantojot kvantitatīvu fluorescējošu PĶR.
)).
6. Grūtniece ar vidēju risku (1:51– 1:1000) tiek norīkota atkārtotai US
US – ultrasonogrāfiskā izmeklēšana.
 pie noteikumu 5. pielikuma 2.1. apakšpunktā minētā eksperta līmeņa US
US – ultrasonogrāfiskā izmeklēšana.
 speciālista augļa padziļinātai izmeklēšanai ar dopleru un tiek izvērtēti I trimestra US
US – ultrasonogrāfiskā izmeklēšana.
 marķieri – augļa deguna kauls, venozā vada (ductus venosus) plūsma un trīsviru vārstuļu plūsma (grūtniecības 11.– 13.+6).
7. Ja grūtniecei tiek uzrādīts koriģētais augstais risks, to norīko izmeklējumu veikšanai, izmantojot invazīvās diagnostikas metodes – horija biopsiju vai amniocentēzi –, augļa kariotipa noteikšanai.
8. Pirms diagnostiski invazīvā izmeklējuma ģenētiskā riska grupas grūtnieces nosūta pie ārsta ģenētiķa uz konsultāciju invazīvā izmeklējuma veida, apjoma un parauga izmeklēšanas nozīmēšanaikoriģētais augstais risks, to norīko izmeklējumu veikšanai, izmantojot invazīvās diagnostikas metodes – horija biopsiju vai amniocentēzi –, augļa kariotipa noteikšanai.
1. Informē par:
1) fizioloģiskām izmaiņām grūtniecības laikā;
2) apaugļošanos, augļa attīstību un teratogēno faktoru iedarbību;
3) neinfekciju slimību izplatības ierobežošanu, sabalansēta uztura nozīmi, minerālvielu un vitamīnu (tai skaitā joda, folskābes, D vitamīna) profilaktiskas lietošanas nozīmi;
4) nikotīna, alkohola un citu atkarību izraisošo vielu, medikamentu, kā arī dzimumceļu un TORCH
TORCH grupas infekciju slimības – toksoplazmoze, masaliņas, citomegalovīrusu un herpesvīrusu infekcijas, sifiliss u. c.
 grupas infekcijas slimību ietekmi uz grūtniecības norisi;
5) iedzimtu augļa attīstības anomāliju diagnostikas iespējamību;
6) grūtnieces aprūpes kārtību un simptomiem, kad jāvēršas pēc medicīniskās palīdzības;
7) mutes veselības nozīmi;
8) gripas bīstamību grūtniecības laikā un nepieciešamību vakcinēties pret gripu.
2. Grūtniecei izsniedz atzinumu (Ministru kabineta 2006. gada 4. aprīļa noteikumu Nr. 265 "Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība" 12. pielikums "Izraksts no stacionāra pacienta/​ambulatorā pacienta medicīniskās kartes" (veidlapa Nr. 027/u)) iesniegšanai darba devējam, kuram pēc tā saņemšanas aizliegts nodarbināt grūtnieci un sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, – visā barošanas laikā, ja tiek atzīts, ka attiecīgā darba veikšana rada draudus sievietes vai viņas bērna drošībai un veselībai.
3. Ja grūtniece Rh(D)
Rh(D) – rēzus faktors.
 negatīva, rekomendē noteikt Rh(D)
Rh(D) – rēzus faktors.
 bērna tēvam 
2. 16.–18. grūtniecības nedēļa
Ginekologs, dzemdību speciālists, vecmāte vai ģimenes ārsts
Izvērtē:
1) sūdzības;
2) ārsta ģenētiķa atzinumu, ja apstiprināta hromosomāla patoloģija vai strukturāla patoloģija auglim. Grūtnieces, kurām konstatētas augļa strukturālas anomālijas (pēc diagnozes apstiprinājuma), nosūta uz konsultāciju BKUS
BKUS – valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca".
 Medicīniskās ģenētikas un prenatālās diagnostikas klīnikā. Grūtniecības vadīšanas taktiku lemj ārstu konsīlijs prenatālās diagnostikas centrā vai BKUS
BKUS – valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca".
 Medicīniskās ģenētikas un prenatālās diagnostikas klīnikā, konsīlijā piedaloties ģenētiķimIzvērtē:
1)  sūdzības;
2)  ārsta ģenētiķa atzinumu, ja apstiprināta hromosomāla patoloģija
Nodrošina:
1) ķermeņa masas noteikšanu;
2) AT
AT – arteriālais asinsspiediens.
 noteikšanu;
3) augļa sirdstoņu izklausīšanu (ar fetālo dopleru);
4) US
US – ultrasonogrāfiskā izmeklēšana.
 20.–21. grūtniecības nedēļā un 22. nedēļas pirmajās sešās dienās (izmeklējuma kopiju pievieno mātes pasei);
5) ehokardiogrāfiju auglim 20.–23. grūtniecības nedēļā riska grupas grūtniecēm
Ehokardiogrāfija auglim 20.–23. grūtniecības nedēļā riska grupas grūtniecēm – augļa sirds anatomijas un funkcijas izmeklējums ar ultraskaņas aparatūru. Riska faktori mātei: ģimenes anamnēzē VCC (pirmās pakāpes radiem vai probandam), mātei metabolas slimības (DM, FKU), kardioloģisko teratogēnu iedarbība (retinoīdi, fenitoīns, karbamazepīns, valproātskābe u. c.), grūtniecības laikā lietoti prostaglandīnu sintetāzes inhibitori (ibuprofēns, aspirīns, indometacīns), mātei grūtniecības laikā pierādīta infekcijas slimība (masaliņas, parvovīruss B19, Coxsackie), mātei autoimūnas slimības (Anti-Ro, Anti-La), ŠS, SSV, AR, ģimenē iedzimtas slimības (Marfāna sindroms, Noonan's sindroms u. c.), IVF grūtniecība. Riska faktori auglim: aizdomas par augļa sirds patoloģiju rutīnas US, ekstrakardiāla augļa patoloģija, hromosomāla augļa patoloģija, augļa aritmija vai persistējoša bradikardija, persistējoša tahikardija vai persistējošs neregulārs ritms, Hydrops fetalis, kakla kroka 11.–13.+6 grūtniecības nedēļā lielāka par 95 procentīlēm, monohoriāli dvīņi ar aizdomām par TTTS.
;
6) gravidogrammas aizpildi
Nodrošina:
1) urīna analīzes veikšanu ar indikatora strēmelīšu testu;
2) seruma skrīningu (α FP
αFP – alfa fetoproteīns.
, brīvais estriols, kopējais HGT12) 15.–19. grūtniecības nedēļā grūtniecēm, kuras vēlīni stājušās uzskaitē, ar neskaidru grūtniecības laiku, adipozām, kā arī grūtniecēm, kurām nevar nodrošināt I trimestra US
US – ultrasonogrāfiskā izmeklēšana.
 un nevar izskaitļot risku
1. Ja aprūpi veic ģimenes ārsts vai vecmāte, nodrošina ginekologa, dzemdību speciālista konsultāciju.
2. Ja I trimestra US3 un seruma skrīnings uzrāda augstu risku un grūtniecei nav veikta horija biopsija vai II trimestra skrīnings norāda uz augstu risku (grūtniecēm, kurām nebija iespējams veikt kvalitatīvu pirmā trimestra skrīningu), grūtnieci norīko diagnostiskās amniocentēzes veikšanai (augsta riska grūtniecēm) ar sekojošu augļa ģenētiskā materiāla izmeklēšanu (augļa kariotips vai hromosomu ekspresdiagnostika (FISH
FISH – fluorescentā in situ hibridizācija.
 vai QF- PCR
QF-PCR – biežāko hromosomu aneiploīdiju prenatālā diagnostika, izmantojot kvantitatīvu fluorescējošu PĶR.
).
3. Pirms diagnostiski invazīvā izmeklējuma ģenētiskā riska grupas grūtnieces nosūta pie ārsta ģenētiķa uz konsultāciju invazīvā izmeklējuma veida, apjoma un parauga izmeklēšanas nozīmēšanai
1. Informē par grūtniecības norisi – fizioloģiju, psiholoģiju, garīgās veselības aspektiem grūtniecības un pēcdzemdību periodā, medicīnisko aprūpi, darba un sociālajām garantijām, personīgo un dzimumdzīves higiēnu, fiziskajām aktivitātēm, uzturu, nemedikamentozās ārstniecības metodēm, risku un tā novēršanu.
2. Izsniedz mātes pasi.
3. Personām no 18 gadu vecuma, kuras dzīvo kopā ar grūtnieci, iesaka krūšu kurvja orgānu Rtg
Rtg – rentgenogrāfija.
 izmeklēšanu, ja tā nav veikta pēdējā gada laikā
3. 25.–26. grūtniecības nedēļa
Ginekologs, dzemdību speciālists, vecmāte vai ģimenes ārsts
Izvērtē:
1) sūdzības;
2) augļa kustību raksturu
Nodrošina:
1) ķermeņa masas noteikšanu;
2) AT
AT – arteriālais asinsspiediens.
 noteikšanu;
3) dzemdes augstuma noteikšanu un fiksēšanu gravidogrammā;
4) augļa sirdstoņu izklausīšanu (ar fetālo dopleru)
Nodrošina:
1) Hb
Hb – hemoglobīns.
 noteikšanu;
2) urīna analīzes veikšanu ar indikatora strēmelīšu testu;
3) OGTT
OGTT – orālais glikozes tolerances tests paplašināta riska grupas grūtniecēm – grūtniecēm, kurām ir paaugstināts ķermeņa svars (ĶMI ≥ 25 kg/m2 vai ≥ 20 % virs ideālā svara) un kādi no papildu riska faktoriem (zema fiziskā aktivitāte, I pakāpes radiniekiem konstatēts cukura diabēts, pacientei anamnēzē gestācijas cukura diabēts vai bērna dzimšanas svars > 4,1 kg, arteriāla hipertensija ≥ 140/≥ 90 mmHg vai antihipertensīvā terapija, dislipidēmija (TG ≥ 2,82 mmol/l un/vai ABL-holesterīns acantosis nigricans, morbīda aptaukošanās), anamnēzē kardiovaskulāras slimības, paciente pieder pie augsta riska etniskas populācijas (latīņamerikāņi, indiāņi, Klusā okeāna salu iedzīvotāji, afroamerikāņi)), vecums ≥ 35 gadi, smēķēšana.
 paplašināta riska grupas grūtniecēm;
4) Rh(D)
Rh(D) – rēzus faktors.
 negatīvām grūtniecēm 28. grūtniecības nedēļā veic asinsgrupas, Rh(D)
Rh(D) – rēzus faktors.
 piederības noteikšanu, antieritrocitāro antivielu skrīningu; antenatālu imūnprofilaksi Rh(D)
Rh(D) – rēzus faktors.
 negatīvām grūtniecēm bez antieritrocitārām antivielām, kurām ir Rh(D)4 pozitīvs partneris vai partnera Rh(D)4 piederība nav zināma
Informē par:
1) grūtniecības norisi;
2) partnera lomu veiksmīgā grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību perioda norisē;
3) dabisko dzemdību priekšrocībām;
4) krūts ēdināšanas priekšrocībām;
5) augļa stāvokļa novērtēšanas metodēm un kustību skaitīšanas principiem
4. 29.–30. grūtniecības nedēļa
Ginekologs, dzemdību speciālists, vecmāte vai ģimenes ārsts
Izvērtē:
1) sūdzības;
2) augļa kustību raksturu
Nodrošina:
1) ķermeņa masas noteikšanu;
2) AT
Ehokardiogrāfija auglim 20.–23. grūtniecības nedēļā riska grupas grūtniecēm – augļa sirds anatomijas un funkcijas izmeklējums ar ultraskaņas aparatūru. Riska faktori mātei: ģimenes anamnēzē VCC (pirmās pakāpes radiem vai probandam), mātei metabolas slimības (DM, FKU), kardioloģisko teratogēnu iedarbība (retinoīdi, fenitoīns, karbamazepīns, valproātskābe u. c.), grūtniecības laikā lietoti prostaglandīnu sintetāzes inhibitori (ibuprofēns, aspirīns, indometacīns), mātei grūtniecības laikā pierādīta infekcijas slimība (masaliņas, parvovīruss B19, Coxsackie), mātei autoimūnas slimības (Anti-Ro, Anti-La), ŠS, SSV, AR, ģimenē iedzimtas slimības (Marfāna sindroms, Noonan's sindroms u. c.), IVF grūtniecība. Riska faktori auglim: aizdomas par augļa sirds patoloģiju rutīnas US, ekstrakardiāla augļa patoloģija, hromosomāla augļa patoloģija, augļa aritmija vai persistējoša bradikardija, persistējoša tahikardija vai persistējošs neregulārs ritms, Hydrops fetalis, kakla kroka 11.–13.+6 grūtniecības nedēļā lielāka par 95 procentīlēm, monohoriāli dvīņi ar aizdomām par TTTS.
 noteikšanu;
3) dzemdes augstuma noteikšanu un fiksēšanu gravidogrammā;
4) augļa sirdstoņu izklausīšanu (ar fetālo dopleru)
Nodrošina:
1) Hb
OGTT – orālais glikozes tolerances tests paplašināta riska grupas grūtniecēm – grūtniecēm, kurām ir paaugstināts ķermeņa svars (ĶMI ≥ 25 kg/m2 vai ≥ 20 % virs ideālā svara) un kādi no papildu riska faktoriem (zema fiziskā aktivitāte, I pakāpes radiniekiem konstatēts cukura diabēts, pacientei anamnēzē gestācijas cukura diabēts vai bērna dzimšanas svars > 4,1 kg, arteriāla hipertensija ≥ 140/≥ 90 mmHg vai antihipertensīvā terapija, dislipidēmija (TG ≥ 2,82 mmol/l un/vai ABL-holesterīns acantosis nigricans, morbīda aptaukošanās), anamnēzē kardiovaskulāras slimības, paciente pieder pie augsta riska etniskas populācijas (latīņamerikāņi, indiāņi, Klusā okeāna salu iedzīvotāji, afroamerikāņi)), vecums ≥ 35 gadi, smēķēšana.
 un feritīna noteikšanu;
2) urīna analīzes veikšanu ar indikatora strēmelīšu testu;
3) RPR
RPR – ātrais plazmas reagīnu tests.
1. Informē par:
1) nepieciešamību izvēlēties bērnam ģimenes ārstu un iegūt rakstisku apstiprinājumu no tā par gatavību aprūpēt jaundzimušo (kontakttālrunis, vārds, uzvārds, paraksts);
2) sagatavošanos dzemdībām – relaksāciju, elpošanas paņēmieniem, dzemdību pozām, partnera atbalstu.
2. Noskaidro grūtnieces izvēli attiecībā uz dzemdību vietu un ģimenes dzemdībām.
3. Izskaidro nepieciešamību pievērst uzmanību un sekot augļa kustībām
5. 34.–36. grūtniecības nedēļa
Ginekologs, dzemdību speciālists, vecmāte vai ģimenes ārsts
Izvērtē:
1) sūdzības;
2) augļa kustību raksturu;
3) augļa guļu, ja auglis nav galvas guļā, izvērtē kontrindikācijas augļa ārējam apgrozījumam un nosūta ārēja apgrozījuma veikšanai 37. grūtniecības nedēļā
Nodrošina:
1) ķermeņa masas noteikšanu;
2) AT
Ehokardiogrāfija auglim 20.–23. grūtniecības nedēļā riska grupas grūtniecēm – augļa sirds anatomijas un funkcijas izmeklējums ar ultraskaņas aparatūru. Riska faktori mātei: ģimenes anamnēzē VCC (pirmās pakāpes radiem vai probandam), mātei metabolas slimības (DM, FKU), kardioloģisko teratogēnu iedarbība (retinoīdi, fenitoīns, karbamazepīns, valproātskābe u. c.), grūtniecības laikā lietoti prostaglandīnu sintetāzes inhibitori (ibuprofēns, aspirīns, indometacīns), mātei grūtniecības laikā pierādīta infekcijas slimība (masaliņas, parvovīruss B19, Coxsackie), mātei autoimūnas slimības (Anti-Ro, Anti-La), ŠS, SSV, AR, ģimenē iedzimtas slimības (Marfāna sindroms, Noonan's sindroms u. c.), IVF grūtniecība. Riska faktori auglim: aizdomas par augļa sirds patoloģiju rutīnas US, ekstrakardiāla augļa patoloģija, hromosomāla augļa patoloģija, augļa aritmija vai persistējoša bradikardija, persistējoša tahikardija vai persistējošs neregulārs ritms, Hydrops fetalis, kakla kroka 11.–13.+6 grūtniecības nedēļā lielāka par 95 procentīlēm, monohoriāli dvīņi ar aizdomām par TTTS.
 noteikšanu;
3) dzemdes augstuma noteikšanu un fiksēšanu gravidogrammā;
4) augļa sirdstoņu izklausīšanu (ar fetālo dopleru);
5) augļa guļas noteikšanu;
6) US3 riska grupas grūtniecēm
Perinatālās aprūpes centra prenatālās diagnostikas nodaļa – ārstniecības iestādes prenatālās diagnostikas un augsta riska grūtnieču aprūpes kabinets/nodaļa, kura atrodas ārstniecības iestādē ar ginekoloģijas nodaļu, dzemdību nodaļu un jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļu, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām.
Nodrošina:
1) urīna analīzes veikšanu ar indikatora strēmelīšu testu;
2) Hb
Hb – hemoglobīns.
 noteikšanu;
3) antieritrocitāro antivielu noteikšanu Rh(D)
Rh(D) – rēzus faktors.
 negatīvām grūtniecēm, ja nav veikta antenatāla imūnprofilakse;
4) B grupas beta hemolītiskā streptokoka noteikšanu, izmantojot uzsējumu no maksts, starpenes un rectum (taisnās zarnas vai anālās atveres) 37. grūtniecības nedēļā
1. Grūtniece iesniedz ģimenes ārsta vai pediatra rakstisku apliecinājumu par jaundzimušā aprūpes nodrošināšanu, kas ietver ārsta kontakttālruņa numuru un ārstniecības iestādes juridisko adresi.
2. Ja grūtniece izvēlas ģimenes dzemdības, informē grūtnieci un viņas partneri par partnera atbalstu dzemdībās un mātes pasē veic ierakstu par sniegto informāciju
Informē par:
1) jaundzimušajam veselīgiem un drošiem dzīves apstākļiem atbilstoši noteikumu 4. pielikumam;
2) dzemdību priekšvēstnešiem;
3) dzemdību gaitu;
4) iespējamām medicīniskām manipulācijām;
5) pēcdzemdību perioda norisi, iespējamiem sarežģījumiem un to novēršanu;
6) nepieciešamību plānot ķeizargriezienu, ja tam ir medicīniskas indikācijas (atbilstoši vadlīnijām vai uzrādot speciālista atzinumu);
7) rekomendē iepazīties ar dzemdību nodaļu, kurā plāno
6. 38.–40. grūtniecības nedēļa
Ginekologs, dzemdību speciālists, vecmāte vai ģimenes ārsts
Izvērtē:
1) sūdzības;
2) augļa kustību raksturu
Nodrošina:
1) ķermeņa masas noteikšanu;
2) AT
AT – arteriālais asinsspiediens.
 noteikšanu;
3) dzemdes augstuma noteikšanu;
4) augļa sirdstoņu izklausīšanu (ar fetālo dopleru);
5) augļa guļas noteikšanu
Nodrošina urīna analīzes veikšanu ar indikatora strēmelīšu testu
Atbilstoši noteikumu 4. pielikumā minētajām tēmām informē par:
1) pirmo kontaktu ar jaundzimušo, jaundzimušā kopšanu un ar to saistītām raksturīgām grūtībām;
2) zīdīšanu – priekšrocībām, tehniku, iespējamām grūtībām un to novēršanu
7. 41. grūtniecības nedēļa
Ginekologs, dzemdību speciālists, vecmāte vai ģimenes ārsts
Izvērtē:
1) sūdzības;
2) augļa kustību raksturu
Nodrošina:
1) ķermeņa masas noteikšanu;
2) AT
AT – arteriālais asinsspiediens.
 noteikšanu;
3) augļa sirdsdarbības izmeklēšanu ar kardiotokogrāfu;
4) augļa guļas noteikšanu
Novērtē augļa stāvokli un pieņem lēmumu par turpmāko rīcību. Dzemdību indukcijai uz dzemdību iestādi grūtnieci nosūta no 41. grūtniecības nedēļas līdz 42. grūtniecības nedēļai
8. Dzemdības
Ginekologs, dzemdību speciālists vai vecmāte (ja fizioloģiskas dzemdības) atbilstoši noteikumu III nodaļai
Izvērtē:
1) sūdzības;
2) dzemdes kontrakciju raksturu;
3) riska faktorus;
4) anamnēzes datus;
5) antenatālās aprūpes laikā veikto izmeklējumu rezultātus
Nodrošina:
1) ķermeņa masas noteikšanu;
2) AT
AT – arteriālais asinsspiediens.
 noteikšanu;
3) augļa sirdsdarbības izmeklēšanu ar kardiotokogrāfu (20–30 minūtes), iestājoties stacionārā, vai ar fetālo dopleru plānotās ārpusstacionāra dzemdībās;
4) augļa stāvokļa uzraudzību visu dzemdību laiku atkarībā no riska faktoriem un dzemdību norises;
5) augļa guļas noteikšanu ar Leopolda paņēmieniem;
6) atbilstošas dzemdību palīdzības sniegšanu;
7) Ja BGS
BGS – B grupas streptokoks.
 pozitīvs, dzemdībās veic BGS23 izraisītu komplikāciju profilaksi. Ja dzemdību brīdī mātes pasē nav pieejama informācija par BGS
BGS – B grupas streptokoks.
 nēsāšanu, pielieto uz risku vērstu stratēģiju, nozīmējot antibakteriālu terapiju riska grupas dzemdētājām
BGS riska grupas dzemdētājas – anamnēzē iepriekš dzimis bērns ar BGS; BGS bakteriūrija (simptomātiska vai asimptomātiska) šīs grūtniecības laikā (sievietēm ar BGS urīnceļu infekciju nepieciešama ārstēšana tūlīt pēc diagnozes noteikšanas un arī dzemdībās); dzemdības līdz 37. grūtniecības nedēļai (ja ir BGS vai nav zināms, veic maksts un rektālo BGS uzsējumu un uzsāk ārstēšanu, ja pēc 48 stundām uzsējums nav audzis, tad ārstēšanu pārtrauc); bezūdens periods ≥ 18 stundas; paaugstināta dzemdētājas ķermeņa temperatūra ≥ 38 °C; augļūdeņi ar smaku.
Ja grūtniece iestājas dzemdību nodaļā dzemdību palīdzības saņemšanai un nav pieejamas ziņas par attiecīgās grūtnieces B hepatīta, HIV infekcijas vai sifilisa testēšanas rezultātiem, nekavējoties, izmantojot laboratorās ekspresmetodes, veic šādus izmeklējumus:
1) HBsAg
HbsAg – hepatīta B virsmas antigēns.
;
2) antivielas pret HIV ½ (anti-HIV ½)
Anti HIV – cilvēka imūndeficīta vīrusa infekcijas noteikšana.
 (ar pirmstesta un pēctesta konsultēšanu);
3) RPR
RPR – ātrais plazmas reagīnu tests.
, TPHA
TPHA – izmeklējums sifilisa noteikšanai (Treponema pallidum hemaglutinācijas reakcija).
 (ja rezultāts ir pozitīvs, nosaka antivielu titru ar kvantitatīvo metodi)
II. Nedēļnieces aprūpe
9. Pēcdzemdību periods (līdz sestajai dienai pēc dzemdī­bām)
Ginekologs, dzemdību speciālists vai vecmāte
Izvērtē:
1) sūdzības;
2) pēcdzemdību perioda norisi;
3) zīdīšanas efektivitāti
Nodrošina:
1) anti-D rēzus imūnglobulīna ievadi 72 stundu laikā pēc dzemdībām, ja Rh(D)
US – ultrasonogrāfiskā izmeklēšana.
 negatīvai nesensibilizētai (bez Rh(D)
Rh(D) – rēzus faktors.
 antivielām) nedēļniecei piedzimis Rh(D)4 pozitīvs bērns;
2) krūšu kurvja orgānu Rtg
Rtg – rentgenogrāfija.
 izmeklēšanu nedēļniecei līdz sestajai dienai pēc dzemdībām vai pirms izrakstīšanās no stacionāra
1. Informē par:
1) vēlīno pēcdzemdību periodu, iespējamām problēmām;
2) zīdīšanas priekšrocībām;
3) pēcdzemdību depresiju un tās profilaksi;
4) partne­rattiecī­bām jaunajā dzīves situācijā, dzimumdzīves atsākšanu, kontracepciju pēc dzemdībām, ginekoloģisko saslimšanu profilaksi;
5) neat­lieka­mām situāci­jām, kad nepieciešams vērsties pie ģimenes ārsta, ārsta speciālista vai neatliekamās medicīniskās palīdzības.
2. Sievieti, kurai konstatēti pozitīvi sifilisa testi, informē par analīžu rezultātiem un nosūta pie dermatologa venerologa turpmākai novērošanai un ārstēšanai.
3. Sievieti, kurai konstatēta HIV infekcija, informē par analīžu rezultātiem, konsultē un nosūta pie atbilstoši kvalificēta infektologa klīniskajā universitātes slimnīcā
10. 6.–
10. nedēļa pēc dzemdībām
Ginekologs, dzemdību speciālists vai vecmāte
Izvērtē:
1) sūdzības;
2) sievietes psihoemocionālo stāvokli
Veic ginekoloģisku apskati atbilstoši normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību
Informē par:
1) atpūtu un aktivitātēm pēcdzemdību periodā;
2) personīgo higiēnu;
3) uzturu;
4) dzimumdzīvi pēc dzemdībām;
5) drošu kontracepcijas metožu lietošanu;
6) zīdīšanu un jaundzimušā ēdināšanu;
7) drošības pasākumiem, kas jāievēro, lai netiktu apdraudēta jaundzimušā veselība un dzīvība
III. Jaundzimušā veselības aprūpe
Periods
Ārstniecības persona
Mātes anamnēzes un jaundzimušā riska novērtējums
Izmeklēšana
klīniskā
laboratoriskā
Pasākumi
sijājošā diagnostika (skrīnings)
papildu (paaugstināta riska grupai)
1
2
3
4
5
6
7
11. Pēc piedzimšanas
Ginekologs, dzemdību speciālists vai vecmāte, neonatologs vai pediatrs
Atkārtoti  izvērtē grūtniecības un dzemdību riska faktorus
1. Tūlīt pēc piedzimšanas izvērtē jaundzimušā stāvokli atbilstoši JPR
JPR – jaundzimušo primārā reanimācija.
 prasībām.
2. Pirmās minūtes beigās un piektajā minūtē izvērtē jaundzimušo pēc Apgares skalas.
3. Vizuāli novērtē jaundzimušo par lielo vai mazo anomāliju esību.
4. Nosaka ķermeņa masu, garumu, galvas un krūšu apkārtmēru
1. Ja māte ir Rh(D)
Rh(D) – rēzus faktors.
 negatīva vai grūtniecības laikā konstatētas antieritrocitāras antivielas, nabassaites asinīs nosaka:
1) asins grupu;
2) Rh(D)
Rh(D) – rēzus faktors.
 piederību;
3) bilirubīna līmeni;
4) tiešo Kumbsa reakciju (nepilno antieritrocitāro antivielu skrīnings).
2. Ja māte ir HIV pozitīva, asinīs nosaka:
1) HIV RNS pirmajās 48 stundās pēc dzimšanas, paraugu nogādājot uz RAKUS
RAKUS – sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca".
, ja ārstniecības iestādes rīcībā ir pieejami resursi šī izmeklējuma nodrošināšanai;
2) Hb
Hb – hemoglobīns.
, eritrocītu skaitu
Ja nepieciešams, tūlīt pēc piedzimšanas veic JPR
JPR – jaundzimušo primārā reanimācija.
 pasākumus.
Ja JPR
JPR – jaundzimušo primārā reanimācija.
 pasākumi nav nepieciešami, nodrošina:
1) vismaz 20 minūšu ilgu jaundzimušā ādas–ādas kontaktu ar māti;
2) zīdīšanas uzsākšanu 30 minūšu laikā pēc dzimšanas (ja māte HIV pozitīva – ēdināšana no krūts aizliegta);
3) primāro apkopi;
4) gonoblenorejas profilaksi
Gonoblenorejas profilakse – profilakse, ko veic jaundzimušajam, ja mātei grūtniecības laikā diagnosticēta seksuāli transmisīva infekcija vai konstatētas klīniskās indikācijas.
;
5) K vitamīna atkarīgās asiņošanas profilaksi*;
6) HIV ekspozīcijas gadījumā jaundzimušajam sešu stundu laikā uzsāk antiretrovirālu terapiju
12. 24 stundu laikā pēc piedzimšanas
Neonatologs vai pediatrs un bērnu aprūpes māsa vai vecmāte
1. Izvērtē riska faktorus adaptācijas procesa norisei un jaundzimušā veselībai.
2. Izvērtē iespējamās problēmas zīdīšanai
Veic:
1) jaundzimušā primāro apskati;
2) iedzimtu anomāliju esības izvērtēšanu;
3) palīdz uzsākt zīdīšanu
Ja ir aizdomas par sifilisu, jaundzi­mu­šajam veic sero­loģiskās analīzes:
1) RPR
RPR – ātrais plazmas reagīnu tests.
;
2) TPHA
TPHA – izmeklējums sifilisa noteikšanai (Treponema pallidum hemaglutinācijas reakcija).
1. Nodrošina VHB
VHB – vīrushepatīts B.
 vakcināciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par vakcinācijas kārtību
13. Agrīnais neonatālais periods (līdz sestajai dzīves dienai)
Stacionārā – neonatologs, pediatrs un bērnu aprūpes māsa vai vecmāte. Ārpus stacionāra – pediatrs, ģimenes ārsts un vecmāte, bērnu aprūpes māsa vai ārsta palīgs
Atkārtoti izvērtē riska faktorus jaundzimušā veselībai
1. Veic:
1) jaundzimušā klīnisko izmeklēšanu;
2) adaptācijas perioda norises izvērtēšanu;
3) zīdīšanas efektivitātes izvērtēšanu;
4) ķermeņa masas dinamikas kontroli;
5) dzirdes pārbaudi ar otoakustiskās emisijas metodi – līdz izrakstīšanai no stacionāra (plānotās ārpusstacionāra dzemdībās – līdz sestajai dzīves dienai).
2. Nodrošina pulsa oksimetrijas skrīningu > 24 stundas pēc dzimšanas līdz izrakstīšanai no stacionāra
1. Veic asins paraugu pirmreizēju paņemšanu** paplašinātā jaundzimušo skrīninga izmeklējumiem visiem jaundzimušajiem laikā no 48. līdz 72. dzīves stundai***.
2. Nodrošina:
1) jaundzimušo fenilketonūrijas skrīningu ar kvantitatīvu fenilalanīna noteikšanu, izmantojot flioriscences metodi;
2) jaundzimušo iedzimtas hipotireozes skrīningu ar kvantitatīvu tireotropā hormona noteikšanu, izmantojot fluoriscences metodi;
3) cistiskās fibrozes jaundzimušo skrīningu ar imūnreaktīvā tripsinogēna (IRT) noteikšanu ar fluorometrisko enzīmu imūntestu (FEIA) un izmainīta IRT rezultāta gadījumā dF508 noteikšanu, izolējot DNS no sausa asins piliena, izmantojot reālā laika polimerāzes ķēdes reakciju (RT-PĶR);
4) galaktozēmijas jaundzimušo skrīningu ar kopējās galaktozes kvantitatīvo fluorometrisko noteikšanu un enzīma GALT aktivitātes noteikšanu jaundzimušajiem ar dzimšanas svaru zem 2000 g vai jaundzimušajiem ar primāri izmainītiem galaktozes rādītājiem;
1. Ja māte HIV pozitīva, rekomendē bērnam sešu nedēļu vecumā konsultāciju RAKUS
RAKUS – sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca".
 pie pediatra.
2. Ja mātei anamnēzē pārslimots sifiliss, rekomendē bērnam viena mēneša vecumā konsultāciju BKUS
BKUS – valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca".
 pie dermatologa venerologa.
3. Ja māte HBsAg
HbsAg – hepatīta B virsmas antigēns.
 pozitīva vai VHC
VHC – vīrushepatīts C.
 pozitīva, rekomendē bērnam triju mēnešu vecumā konsultāciju BKUS
BKUS – valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca".
 pie infektologa.
4. Nekavējoties nodrošina amonjaka līmeņa noteikšanu riska grupas bērniem
1. Nodrošina BCG
BCG – vakcīna pret tuberkulozi.
 vakcināciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par vakcinācijas kārtību.
2. Ja bērns dzimis HIV inficētai mātei, BCG
BCG – vakcīna pret tuberkulozi.
 vakcinācija dzemdību nodaļā aizliegta.
3. Ja dzirdes pārbaudē ar otoakustiskās emisijas metodi iegūta atbilde, kas rada šaubas, izsniedz nosūtījumu pie speciālista izmeklēšanai ar objektīvās audiometrijas metodi.
4. Neskaidru ārējo dzimumorgānu vai abpusēja kriptorhisma (kas konstatēts zēniem, dzimušiem pēc 36. gestācijas nedēļas) gadījumā nodrošina asins parauga nosūtīšanu uz kariotipa analīzi.
5. Ja paplašinātā jaundzimušo skrīninga rezultāti ir pozitīvi vai šaubīgi, izsniedz nosūtījumu konsultācijas saņemšanai BKUS.
6. Ja paplašinātā jaundzimušo skrīninga rezultāti ir kritiski, izsniedz nosūtījumu neatliekamai bērna stacionēšanai BKUS
14. Vēlīnais jaundzimušā periods (no septītās līdz 28. dzīves dienai)
Ģimenes  ārsts vai pediatrs un vecmāte, bērnu  aprūpes māsa vai ārsta palīgs
Atkārtoti izvērtē vai nosaka:
1) riska faktorus jaundzimušā veselībai;
2) sociālā riska faktorus
Veic:
1) jaundzimušā veselības stāvokļa novērtēšanu;
2) zīdīšanas efektivitātes izvērtēšanu
1. Paplašinātā jaundzimušo skrīninga ietvaros nodrošina atkārtotu šīs tabulas 13. punktā minēto laboratorisko izmeklējumu veikšanu***:
1) priekšlaikus dzimušiem bērniem, ja dzimšanas svars < 2000 g un/vai dzimšanas laiks ≤33+6 gestācijas nedēļas;
2) jaundzimušajiem, kuri saņēmuši asins preparātu transfūziju, parenterālu barošanu un terapiju ar glikokortikoīdiem
1. Turpina K vitamīna atkarīgās asiņošanas profilaksi, ja K vitamīns saņemts perorāli.
2. Nodrošina bērna profilaktiskās apskates atbilstoši normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību.
3. Ja paplašinātā jaundzimušo skrīninga rezultāti ir pozitīvi vai šaubīgi, izsniedz nosūtījumu konsultācijas saņemšanai vai bērna stacionēšanai BKUS.
4. Ja paplašinātā jaundzimušo skrīninga rezultāti ir kritiski, izsniedz nosūtījumu neatliekamai bērna stacionēšanai BKUS
* K vitamīna atkarīgās asiņošanas profilakse – K vitamīna ievadīšana jaundzimušajam 24 stundu laikā pēc dzimšanas un jaundzimušā ģimenes ārsta rakstiska informēšana par turpmāko K vitamīna profilakses veikšanu.
** Nogādā BKUS divu darba dienu laikā. Jaundzimušā skrīninga lapiņa (aizpildīts skrīninga nosūtījums ar asins piliena paraugiem) tiek uzglabāta BKUS laboratorijā vienu gadu un pēc tam tiek iznīcināta saskaņā ar laboratorijā noteikto kārtību.
*** Ja plānota asins preparātu transfūzija, jaundzimušo skrīningu veic 48 stundu laikā pēc dzimšanas. Ja māte saņēmusi terapiju ar glikokortikoīdiem, jaundzimušo skrīningu veic pēc 72 stundu vecuma.

B.5.3 Lithuania

Vardas, pavardė _______________________________________________________________________________
Amžius ________________________________
lytis
gimimo data
A.k.
metai
mėnuo
diena
Gyvenamoji vieta ______________________________________________________________________________
(gatvė, namo Nr., buto Nr., miestas, rajonas, seniūnija, kaimas, valstybė (užsienietėms)
Telefonas _________________________________________
Asmens, kuriam gali būti teikiama informacija, kontaktinis telefonas: . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 
Nėščiąją prižiūri: □ akušeris  □ šeimos gydytojas □ gydytojas akušeris ginekologas. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
(vardas, pavardė, spaudo Nr. arba spaudas, telefonas)
NĖŠTUMO PRIEŽIŪROS PLANAS
Veiksmai
Nėštumo dydis savaitėmis
Iki 12
11+0–13+6
14–28
29–40
≥41
18+0–20+0
24–28
27–28
 
35–37
 
 
Apsilankymai*
1
 
2
2–3
1
Bendras kraujo tyrimas, RPR, ŽIV
 
 
 
 
 
32 sav.
 
 
 
Gliukozės kraujo plazmoje nustatymas
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Kraujo tyrimas dėl hepatito B (HBsAg)
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Kraujo grupė ir Rh (D) faktorius
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Rh (D) antikūnų nustatymas**
12 sav.
 
 
 
 
 
 
 
 
Šlapimo pasėlis besimptomei bakteriurijai nustatyti
 
 
 
 
 
 
 
 
Vaisiaus ultragarsinis tyrimas
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Kardiotokograma
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Gliukozės toleravimo mėginys
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Pasėlis dėl BGS infekcijos rizikos
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Odontologo konsultacija
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Vidaus ligų/​šeimos gydytojo konsultacija
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Gydytojo akušerio ginekologo konsultacija
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Kitų specialistų konsultacijos:
 
 
 
 
 
 
 
 
 
* KMI apskaičiuojamas pirmo apsilankymo metu; kiekvieno apsilankymo metu renkama, tikslinama anamnezė; matuojamas AKS; tiriamas šlapimas; gimdos dugno aukštis matuojamas ir VŠR vertinama nuo 24 nėštumo sav. ** kai moters Rh (-), o vyro Rh (+)
DIDELĖS RIZIKOS NĖŠTUMO VEIKSNIAI
Nepalanki akušerinė anamnezė
Pildymo data
Nepalanki nėščiosios būklė
Pildymo data
□
nevaisingumas
 
□
pirmą kartą gimdysianti nėščioji yra vyresnė nei 40 m.
 
□
vienas ir daugiau iš eilės neišnešioti nėštumai (vėlyvi (≥14+0 nėštumo savaitės) persileidimai ir (ar) priešlaikiniai gimdymai)
 
□
pirmą kartą gimdysianti nėščioji yra jaunesnė nei 18 m.
 
□
cezario pjūvio operacija
 
□
nėščioji, gimdysianti 5 kartą ar daugiau
 
□
gimdos operacija
 
□
Rh ir kita izoimuninė sensibilizacija
 
□
eklampsija
 
□
iki 12 nėštumo savaitės nustatytas kūno masės indeksas yra 30 ar didesnis
 
□
sunki preeklampsija
 
□
pagalbinis apvaisinimas
 
□
tromboembolinės komplikacijos
 
Vaisiaus patologija
□
perinatalinė mirtis
 
□
stambus vaisius (svoris didesnis nei 90 procentilių)
 
□
naujagimio centrinės nervų sistemos pažeidimas
 
□
nepakankamas vaisiaus augimas (svoris mažesnis nei 10 procentilių)
 
□
naujagimio sklaidos trūkumai
 
□
vaisiaus sklaidos trūkumai
 
□
naujagimio hemolizinė liga
 
□
vaisiaus vandenė
 
Nėštumo patologija
□
vaisiaus širdies aritmija
 
□
netaisyklinga vaisiaus padėtis nuo 36 nėštumo savaitės
 
Nėščiosios ligos
□
daugiavaisis nėštumas
□
nėščiosios liga, komplikuojanti nėštumo eigą
 
□
oligohidramnionas
 
□
cukrinis diabetas:           □ I tipo         □ II tipo
□
polihidramnionas
 
□
gestacinis diabetas
 
□
hipertenzinės būklės
 
□
pielonefritas
 
□
kraujavimas
 
□
onkologinės ligos
 
□
nėštumas tęsiasi po nustatyto gimdymo termino (> 41+0 nėštumo savaitės)
 
□
lyties organų sklaidos trūkumai
 
□
placentos pirmeiga ar kitas patologinis prisitvirtinimas
 
□
gimdos miomos, komplikuojančios nėštumo eigą
 
 
□
alkoholizmas, narkomanija
 
 
 
 
□
ŽIV, AIDS, hepatitas B ir (ar) C
 

GIMDOS DUGNO AUGIMO KREIVĖ

Picture bilaga.png

ANAMNEZĖ

Šeimos anamnezė:

□ cukrinis diabetas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
□ sklaidos trūkumai . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .  . . . . . . . . . .
□ Z63.0 . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
□ kita . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
□ širdies ir kraujagyslių patologija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
□ cukrinis diabetas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
□ urologinė patologija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
□ hipertoninė liga . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
□ tuberkuliozė . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
□ kitos . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
Moters žalingi įpročiai:
 
Iki nėštumo
Nėštumo metu
rūkymas
□ ne     □ taip
□ ne      □ taip
pasyvus
rūkymas
□ ne     □ taip
□ ne      □ taip
alkoholio vartojimas
□ ne     □ taip
□ piktnaudžiauja
□ ne      □ taip
□ piktnaudžiauja
narkotikų
vartojimas
□ ne     □ taip
□ piktnaudžiauja
□ ne     □ taip
□ piktnaudžiauja
Skiepai:
nuo gripo:  □ neskiepyta                   □ skiepyta
nuo kokliušo:  □ neskiepyta              □ skiepyta
Alergija:

□ nėra
□ yra . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
Vaiko  biologinio  tėvo  amžius  (        m.) ir žalingi įpročiai:
□ rūko    □ piktnaudžiauja alkoholiu     □ vartoja narkotikus
Persirgtos ir gretutinės ligos (pažymėti ir papildyti):
Svoris:                       kg,        ūgis             cm

KMI (kg/m2):    □ < 25            □ 25–29,9         □ ≥30

ŠIO NĖŠTUMO DUOMENYS

Mėnesinių ciklas:
Preliminari nėštumo ir gimdymo atostogų pradžios
ANKSTESNI NĖŠTUMAI IR JŲ BAIGTYS
Baigtys / Metai
Savaiminis persileidimas ir (ar)
nesivystantis nėštumas
 
 
 
 
 
 
 
 
Ektopinis nėštumas
 
 
 
 
 
 
 
 
Nėštumo nutraukimas savo noru
 
 
 
 
 
 
 
 
Nėštumo nutraukimas pagal med. indikacijas
 
 
 
 
 
 
 
 
Gimdymas (nurodyti): gimdymo būdą (priežastį) nėštumo savaites naujagimio lytį naujagimio svorį
 
 
 
 
 
 
 
 
Informacija apie naujagimį:
gimė išnešiotas, sveikas
 
 
 
 
 
 
 
 
gimė neišnešiotas
 
 
 
 
 
 
 
 
gimė negyvas
 
 
 
 
 
 
 
 
mirė 0–6 parų
 
 
 
 
 
 
 
 
mirė 7–27 parų
 
 
 
 
 
 
 
 
Nustatyti sklaidos trūkumai / raidos ydos
 
 
 
 
 
 
 
 
□ reguliarus:       /_____
□ nereguliarus
Paskutinių normalių mėnesinių data -------------- _____

Patvirtintas gimdymo terminas ------------------- _____
Pagal paskutines mėnesines ----------------------- _____
Pagal ultragarsinį tyrimą -------------------------- _____
data:
nuo -------------- _____
Folinės r. vartojimas:
□ iki pastojimo
□ pastojus
□ didesnis kiekis
APSILANKYMAI
 Data
 Savi­jau­ta/​nu­sis­kundi­mai
Svoris (kg)/​prie­augis nėš­tu­mo metu
Arterinis kraujo spaudimas
Vaisiaus širdies ritmas (VŠR)
 Vaisiaus judesiai
Vaisiaus padėtis ir pirmeiga
 Diagnozė
Paskyrimai, gydymas
Nėščiąją apžiūrėjusio sveikatos priežiūros specialisto vardas, pavardė, spaudo Nr. arba spaudas, parašas
Dešinė
Kairė
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
TYRIMAI
Kraujo grupė, Rh (D) faktorius (pažymėti)
Nėščiosios: □ O(I)     □ A(II)      □ B(III)       □ AB(IV)
Rh (D) faktorius:  □ teigiamas           □ neigiamas
Vaiko biologinio tėvo: □ O(I) □ A(II) □ B(III) □ AB(IV)
Rh (D) faktorius: □ teigiamas           □ neigiamas
Tyrimas dėl antikūnų
Anti-D imunoglobulinas
          -     -     
(data)
Rasta antikūnų: □ ne
□ taip: titras ___:_____
Sušvirkštas: □ ne
□  taip-----------------      (įrašyti datą)
□  taip-----------------      (įrašyti datą)
          -     -     
(data)
Rasta antikūnų: □ ne
□ taip: titras ___:_____
Kraujo tyrimas
Data
Eritrocitai
Hemoglobinas
Hematokritas
Leukocitai
Trombocitai
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Tyrimas dėl sifilio (RPR)
Tyrimas dėl ŽIV
          -     -     
(data)
Rezultatas: □ neigiamas
□ teigiamas: titras      :         
          -     -     
(data)
Rezultatas: □ neigiamas    
□ teigiamas
          -     -     
(data)
Rezultatas: □ neigiamas
□ teigiamas: titras      :         
          -     -     
(data)
Rezultatas: □ neigiamas    
□ teigiamas
Gliukozės kraujo plazmoje tyrimas
Tyrimas dėl hepatito B
          -     -     
(data)
                  mmol/l
          -     -     
(data)
HBsAg:□ neigiamas; □ teigiamas;
□ netirta
Šlapimo pasėlio tyrimas dėl besimptomės bakteriurijos
Pasėlio tyrimas dėl naujagimių B grupės streptokoko (BGS) infekcijos rizikos
          -     -     
(data)
Rezultatas:
□ norma            
□ bakterijų ≥ 105 KVF/ml
□ tirta (data...............____ ):
□ nerasta
□ rasta
□ netirta:
□ gimdymo metu yra rizika
□ nėra rizikos
Gliukozės toleravimo mėginys (GTM)
□ Nėra indikacijų
          -     -     
(data)
I -                    mmol/l
II -                   mmol/l
III -                  mmol/l
Prenatalinė chromosomų anomalijų patikra
Prenatalinė diagnostika
Vaisiaus chirurginės procedūros
□ kombinuotasis testas
□ trigubas testas
□ laisvos vaisiaus DNR tyrimas
□ choriono gaurelių biopsija ________-_____-_____ (data)
□ amniocentezė ________ -_____-_____ (data)
□ kordocentezė ---------------- _____ (data)
□  kraujo transfuzija
□  lazerio procedūra esant DTS
□  stento įdėjimas
□ kita . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
Šlapimo tyrimas
Data
Baltymas
Leukocitai
Eritrocitai
Gliukozė
Ketonai
Nitritai
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Kita svarbi informacija (siejama su tyrimų atlikimu bei rezultatais):
Data
Konsultavusio specialisto pareigos, vardas, pavardė
Konsultavusių specialistų nustatyta diagnozė, išvados ir rekomendacijos
 
Šeimos arba vidaus ligų gydytojas:
 
 
 
Odontologas:
Kiti specialistai
(įrašyti)
 
INFORMACIJA APIE GYDYMĄ STACIONARE NĖŠTUMO METU
(Pažymėti, jei buvo gydyta stacionare nėštumo metu. Nurodyti datą, diagnozę, stacionarinio gydymo išvadas ir rekomendacijas)
Data
Gydymo įstaiga
Diagnozė/​išvados
Rekomendacijos
 
 
 
 
KITA SVARBI INFORMACIJA

Vaisiaus ultragarsinis tyrimas 11+0–13+6 nėštumo savaitę

Formos Nr. 025-113/​a 1 priedas
Pacientė                                                             ESI Nr.                                     
Tyrimo data -------------------          
□ Gautas žodinis pacientės sutikimas atlikti tyrimą Paskutinių normalių mėnesinių data                    
Nėštumo trukmė pagal mėnesines:           sav. + d. Tyrimo sąlygos: □ geros □ apsunkintos dėl:
įrangos kokybės / moters kūno ypatumų / vaisiaus padėties / kt.:
___________________________________________________________________
Vienvaisis / daugiavaisis nėštumas (1 lapas 1 vaisiui)
Chorioniškumas: □ DC / □ MC Amniotiškumas: □ DA / □ MA
Gimdos kaklelio ilgis                  mm
(matuojamas tik esant persileidimo ar priešlaikinio gimdymo rizikai)
Kraujotakos tyrimas
Gimdos arterijos: Dešinioji PI _____ RI _____ Protodiastolinė banga +/- Kairioji    PI _____ RI _____ Protodiastolinė banga +/-
Gimdos priedų išvaizda: □ norma □ netirta. □ patologija
Matmuo
mm
Nėštumo trukmė (savaitės ir dienos)
Viršugalvio sėdmenų matmuo
 
 
Sprando vaiskuma
 
/////////////////////////////////
Biparietalinis matmuo
 
 
Galvos apimtis
 
 
Pilvo apimtis
 
 
Šlaunikaulio ilgis
 
 
Pastabos, detali informacija apie patologinius radinius:
Ultragarsinis vaisiaus anatomijos tyrimas
Norma
Netirta
Patologija
Galva
Forma
□
□
□
Kaukolės kaulėjimas
□
□
□
Skliauto pjautuvas
□
□
□
Kraujagysliniai rezginiai
□
□
□
Veidas
Akiduobės
□
□
□
Profilis
□
□
□
Nosies kaulas
□
□
□
Kaklas
□
□
□
Krūtinės ląsta
Plaučių sritis
□
□
□
Diafragma
□
□
□
Širdis
Širdies veikla
□
□
□
Dydis
□
□
□
Širdies ašis
□
□
□
4 kamerų vaizdas
□
□
□
Pilvas
Skrandis
□
□
□
Žarnynas
□
□
□
Inkstai
□
□
□
Šlapimo pūslė
□
□
□
Pilvo siena / virkštelės
tvirtinimosi vieta
□
□
□
Virkštelės kraujagyslės
□
□
□
Stuburas
□
□
□
Galūnės
Deš. ranka su plaštaka
□
□
□
Deš. koja su pėda
□
□
□
Kair. ranka su plaštaka
□
□
□
Kair. koja su pėda
□
□
□
Kraujotaka
Pro triburį vožtuvą
□
□
□
Pro veninį lataką
□
□
□
Širdies susitr. dažnis
□
□
□
Ultragarsu nustatyta nėštumo trukmė: sav. + __d.
Išvada:
□ norma, atliktas visas ištyrimas
□ norma, atliktas ne visas ištyrimas
□ patologija
Rekomendacijos:
□ detalesnis ultragarsinis tyrimas nereikalingas
□ pakartotinas tyrimas, esant              nėštumo sav.
□ išsiųsta konsultacijos į . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
Kita svarbi informacija
. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
___   _   _   _   _   _   _   _   _   _   _   _    _    _    _    ____   _    _    _    __ 
(tyrėjo vardas, pavardė, spaudo Nr. arba spaudas, parašas)
Pilka spalva pažymėtose skiltyse nurodyti tyrimai neprivalomi
Placentos lokalizacija gimdoje:
□ priekinėje sienoje                  □ užpakalinėje sienoje
□ aukštai                                     □ žemai

Vaisiaus ultragarsinis tyrimas

Pacientė _______________________________ ESI Nr. ______________________
Tyrimo data -------------------          
□ Gautas žodinis pacientės sutikimas atlikti tyrimą Paskutinių normalių mėnesinių data            
Nėštumo trukmė pagal mėnesines:                                 sav. + d. Nėštumo trukmė pagal ankstyvą ultragarsinį tyrimą  sav. +   d. Tyrimo sąlygos: □ geros □ apsunkintos dėl:
įrangos kokybės / moters kūno ypatumų / vaisiaus padėties / kt.:
_______________________________________________________________________
Vienvaisis / daugiavaisis nėštumas (1 lapas 1 vaisiui)
Chorioniškumas: □ DC / □ MC
Amniotiškumas: □ DA / □ MA
Placentos lokalizacija gimdoje:
□  priekinėje sienoje                   □ užpakalinėje sienoje              □ dugne
Placenta:
□  nedengia vidinių gimdos kaklelio žiočių
□  dengia vidines gimdos kaklelio žiotis
□  yra        mm nuo vidinių žiočių
Placentos išvaizda:
□  norma                                       □ patologija
Patologinis placentos prisitvirtinimas:
(vertinamas esant randui gimdoje ir(ar) placentos pirmeigai)
□  nėra                         □ įtariamas                                  □ yra
Matmuo
mm
Nėštumo trukmė (savaitės ir dienos)
Biparietalinis matmuo
 
 
Galvos apimtis
 
 
Pilvo apimtis
 
 
Šlaunikaulio ilgis
 
 
Žastikaulio ilgis
 
 
Vaisiaus svoris (g)
 
 
Kraujotakos tyrimas
Virkštelės  arterija:      PI              RI              S/D santykis
Kraujotakos klasė: □ norma □ žema diastolė □ nulinė kraujotaka
□ reversinė (grįžtamoji)
Vidurinė smegenų   PI            RI            S/D santykis arterija: 
PSV (Vmax)    cm/s (    MoM)
Veninis latakas: PI           
Blužnies arterija: PI RI           PSV (Vmax) cm/s ( MoM)
Gimdos arterijos: Dešinioji  PI      RI      Protodiastolinė banga +/- Kairioji PI RI Protodiastolinė banga +/-
Vaisiaus vandenys:
□  norma                      □ patologija              VVI         /​VVK        mm
18+0–20+0 nėštumo savaitę
Formos Nr. 025-113/a 2 priedas
Pilvo siena, virkštelės tvirtinimosi vieta
□
□
□
Galūnės
Dešinioji ranka su plaštaka
□
□
□
Kairioji ranka su plaštaka
□
□
□
Dešinioji koja su pėda
□
□
□
Kairioji koja su pėda
□
□
□
Virkštelė: trys kraujagyslės
□
□
□
Lyties organai
Vyriškieji
□
□
□
Moteriškieji
□
□
□
Ultragarsinis vaisiaus anatomijos tyrimas
Norma
Netirta
Patologija
Galva
Kaukolės forma, kontūrai
□
□
□
Skaidrioji pertvara
□
□
□
Vidurinė linija
□
□
□
Smegenų branduoliai
□
□
□
Smegenėlės (mm)
□
□
□
Didžioji cisterna (mm)
□
□
□
Šoniniai skilveliai
Dešinysis priekinis ragas (mm)
□
□
□
Kairysis priekinis ragas (mm)
□
□
□
Dešinysis užpakalinis ragas (mm)
□
□
□
Kairysis užpakalinis ragas (mm)
□
□
□
Kraujagysliniai rezginiai
□
□
□
Didžioji jungtis
□
□
□
Sprando raukšlė (mm)
□
□
□
Veidas
Profilis
□
□
□
Viršutinė lūpa
□
□
□
Akiduobės
□
□
□
Nosis, šnervės
□
□
□
Smakras
□
□
□
Nosies kaulas (mm)
□
□
□
Prienosinių audinių storis (mm)
□
□
□
Kaklas
□
□
□
Stuburas
□
□
□
Krūtinės ląsta
Krūtinės ląstos forma
□
□
□
Plaučiai
□
□
□
Diafragma
□
□
□
Širdis
Širdies veikla
□
□
□
Dydis
□
□
□
Širdies ašis
□
□
□
Keturių kamerų vaizdas
□
□
□
Aortos išvarymo traktas
□
□
□
Plautinio kamieno išvarymo traktas
□
□
□
Pilvas
Skrandis
□
□
□
Žarnynas
□
□
□
Inkstai
Dešinysis inkstas
(geldelė, mm)
□
□
□
Kairysis inkstas
(geldelė, mm)
□
□
□
Šlapimo pūslė
□
□
□
Pilvo siena, virkštelės tvirtinimosi vieta
□
□
□
Galūnės
Dešinioji ranka su plaštaka
□
□
□
Kairioji ranka su plaštaka
□
□
□
Dešinioji koja su pėda
□
□
□
Kairioji koja su pėda
□
□
□
Virkštelė: trys kraujagyslės
□
□
□
Lyties organai
Vyriškieji
□
□
□
Moteriškieji
□
□
□
Gimdos kaklelio ilgis                  mm
(matuojamas tik esant persileidimo ar priešlaikinio gimdymo rizikai)
Kraujotakos tyrimas
Gimdos arterijos:
DešiniojiPI _____ RI _____ Protodiastolinė banga +/-
Kairioji    PI _____ RI _____ Protodiastolinė banga +/-
Gimdos priedų išvaizda: □ norma        □ netirta   □ patologija
Pastabos, detali informacija apie patologinius radinius:

Ultragarsu nustatyta nėštumo trukmė:     sav. + __ d.
Išvada:
□  norma, atliktas visas ištyrimas
□  norma, atliktas ne visas ištyrimas
□  patologija
Rekomendacijos:
□  detalesnis ultragarsinis tyrimas nereikalingas
□  atlikti pakartotinį tyrimą, esant _____ nėštumo sav.
□ siųsti konsultacijos į . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
Kita svarbi informacija
. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
_____________________________________________________________
(tyrėjo vardas, pavardė, spaudo Nr. arba spaudas, parašas)
Nordic Council of Ministers I www.norden.org/publications I pub@norden.org